KAS IR APDROŠINĀŠANA?
Apdrošināšana ir aizsardzība pret iespējamiem zaudējumiem, kas var rasties ceļu satiksmes negadījumu, veselības problēmu, ugunsnelaimes, dabas stihiju, trešo personu darbības vai bezdarbības rezultātā u.c. gadījumos. Tā palīdz atgūties pēc zādzības, autoavārijas vai citām neparedzētām situācijām, par kurām mēs ikdienā nedomājam, un ceram, ka tās nekad nenotiks. Lai arī apdrošināšana nepasargā no nelaimes, tomēr tā ir nozīmīgs atbalsts, iestājoties apdrošināšanas riskiem.
Mūsdienās bez apdrošināšanas nav iedomājamas daudzas sabiedrības un ekonomikas jomas, piemēram, ceļu satiksme, būvniecība, medicīna u.c., dodot iespēju cilvēkiem daudz drošāk dzīvot un uzņēmumiem attīstīties, samazinot dažādus biznesa riskus.
Apdrošināšanas polise ir juridisks līgums starp apdrošinājuma ņēmēju (polises pircēju) un apdrošinātāju (polises izsniedzēju). Saskaņā ar polisē ietvertajiem apdrošināšanas noteikumiem, tā paredz noteiktas atlīdzības izmaksu apdrošinājuma ņēmējam vai polisē norādītam labuma guvējam, ja iestājušies apdrošināšanas riski.
APDROŠINĀŠANAS TIRGUS DALĪBNIEKI
Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji iedalās apdrošināšanas sabiedrībās un apdrošināšanas starpniekos (brokeri, aģenti, apdrošināšanas papildpakalpojuma sniedzēji).
Apdrošināšanas līgumu slēdz ar apdrošināšanas sabiedrību, jo tikai tai ir tiesības veikt apdrošināšanu. Savukārt starpnieki palīdz izplatīt apdrošināšanas sabiedrību piedāvātos pakalpojumus – pārdot polises, slēgt apdrošināšanas līgumus – taču viņi nav atbildīgi par atlīdzības izmaksāšanu.
Izmantojot apdrošināšanas starpnieku, polises cena nebūs dārgāka, jo starpniecības komisijas maksu sedz apdrošinātājs, nevis klients.
Kāda ir atšķirība starp apdrošināšanas starpniekiem?
Apdrošināšanas aģents strādā konkrētas apdrošināšanas sabiedrības interesēs un piedāvās tikai tās piedāvātos pakalpojumus.
Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka pamata nodarbošanās nav apdrošināšana, tā tiek piedāvāta papildus saņemtajam pakalpojumam. Piemēram, autosaloni piedāvā iegādāties OCTA un KASKO apdrošināšanu, kad klients pie tiem iegādājas jaunu auto. Šie piedāvājumi vienmēr būs no konkrētā apdrošinātāja, ar ko šis starpnieks sadarbojas.
Apdrošināšanas brokeris ir apdrošināšanas pakalpojumu izplatītājs, kurš strādā klienta interesēs. Tā kā brokeris pārstāv klientu, normatīvie akti tam uzliek ļoti daudz pienākumu tieši klientu interešu aizsardzībai.
Kādas ir priekšrocības, izmantojot brokera pakalpojumus?
- Brokeris izpēta dažādu apdrošināšanas kompāniju piedāvājumus, izanalizē tos un atlasa klientam piemērotākos apdrošināšanas variantus gan seguma, gan noteikumu, gan izmaksu ziņā.
- Apdrošināšanas līgums ir komplicēts dokuments, tādēļ pirms tā slēgšanas, brokeris sagatavo piedāvājumu konspektīvā veidā un klientam viegli saprotamā valodā. Gadījumos, kad standarta noteikumi neder, brokeris vienojas ar apdrošinātāju par piedāvājuma korekcijām atbilstoši klienta vajadzībām.
- Brokeris vienmēr pārstāv klienta intereses arī gadījumos, kad ir noticis apdrošināšanas gadījums un ir nepieciešama palīdzība vai konsultācija ātrākai un korektākai atlīdzības saņemšanai.
- Brokeris seko līdzi polises beigu un dalīto maksājumu termiņiem, kā arī parūpēsies par izmaiņām polisē, ja tādas apdrošināšanas periodā būs nepieciešamas.
APDROŠINĀŠANAS VĒSTURE
Pasaulē
Apdrošināšanas pirmsākumi meklējami jau vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras Senajā Ķīnā un Babilonijā, kad tirgotāji apdrošināja savas kravas, ja preces tiktu bojātas dabas stihijas rezultātā, nozaudētas vai nozagtas. Ja bija jāšķērso bīstami ūdeņi, preces tika sadalītas starp dažādiem kuģiem, tādējādi izvairoties no pārlieku lieliem zaudējumiem, ja kas atgadītos ar kādu no kuģiem.
Viena no pirmajām dokumentācijām saistībā ar apdrošināšanu ir fiksēta 1750. gadā pirms mūsu ēras, kad, saņemot aizdevumu, tirgotājs aizdevējam piemaksāja papildus summu, kas garantēja aizdevuma dzēšanu, ja ar preci kaut kas atgadītos.
Savukārt ahemenīdu imperatori bija pirmie, kas sāka apdrošināt cilvēkus. Ikviens, kas apdāvināja monarhus ar dārgām dāvanām, pretī saņēma oficiālu valsts apdrošināšanu, kas nelaimes gadījumā garantēja palīdzību no augstākstāvošām personām.
Apmēram 600 gadu pirms mūsu ēras grieķi un romieši izveidoja pirmos dzīvības un veselības apdrošināšanas veidus, kā arī izveidoja biedrības, kas nodrošināja aprūpi mirušo pilsoņu ģimenēm.
12. gadsimtā Antālijā ieviesa valsts apdrošināšanu, kas garantēja zaudējumu atlīdzināšanu, ja šajā apgabalā tirgotājus apzagtu.
14. gadsimtā Dženovā sāka parādīties pirmās apdrošināšanas polises, kas nebija saistītas ar līgumiem vai aizdevumiem. Gadsimtu vēlāk izveidoja jūras apdrošināšanu, kur apdrošināšanas prēmijas mainījās atkarībā no apdrošinātajiem riskiem. Apdrošināšanas nodalīšana no līgumiem un aizdevumiem bija būtiska pārmaiņa, kas turpmāk ietekmēja visu apdrošināšanas nozari.
Savukārt nekustamā īpašuma apdrošināšanu aizsāka Nikolass Bārbons pēc Lielā Londonas ugunsgrēka 1666. gadā, kas iznīcināja vairāk nekā 30 000 māju, jeb aptuveni 60% Londonas ēku. Bet misters Eduards Loids izveidoja papildu drošības garantus Londonā ienākošajām precēm un kuģniecībai. Londonā meklējami arī dzīvības apdrošināšanas pirmsākumi. 19. gadsimtā aizsākās nelaimes gadījumu apdrošināšana.
Gadsimtiem ejot, apdrošināšanas nozare ir attīstījusies par biznesu, kas piedāvā privātpersonas un uzņēmējus pasargāt no dažādiem riskiem.
Latvijā
1920. gadā Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par strādnieku apdrošināšanu, liekot pamatu apdrošināšanai jaundibinātajā Latvijas valstī. Līdz Otrajam pasaules karam Latvijā darbojās jau vairāk nekā 500 apdrošināšanas kompāniju. Vispopulārākais apdrošināšanas veids bija uguns risku apdrošināšana, kura lauku rajonos tika noteikta par obligātu.
Pēc okupācijas apdrošināšanas sabiedrības likvidēja, un turpmāk darbojās tikai viens apdrošinātājs - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Galvenā valsts apdrošināšanas pārvalde (Госстрах) un tās inspekcijas.
Pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā tika izveidota Latvijas valsts apdrošināšanas firma, un vēlāk sāka veidoties jaunas rietumu parauga apdrošināšanas sabiedrības.
APDROŠINĀŠANAS NEPIECIEŠAMĪBA UN PIEMĒRI
Apdrošināšana palīdz dzīvot bez raizēm, jo pēc negadījuma vai negaidīta notikuma ir garantēta finansiāla palīdzība. Tāpēc labākais veids, kā sevi pasargāt no finansiāliem zaudējumiem, ir ģimenes, savu īpašumu un biznesa apdrošināšana. Tā var palīdzēt saglabāt esošo dzīves līmeni, sniedz finansiālu drošību un sirdsmieru, jo esat nodrošināts pret jebkādiem neparedzētiem notikumiem dzīvē.
Noslēdzot līgumu ar apdrošināšanas ņēmēju, apdrošinātājs uzņemsies iespējamos riskus, izmaksājot atlīdzību, ja iestāsies līgumā paredzētais notikums.
Izšķir brīvprātīgo un obligāto apdrošināšanu.
Brīvprātīgā apdrošināšana
Pastāv vairāki brīvprātīgās apdrošināšanas veidi, kurus cilvēks var izvēlēties atbilstoši savām vajadzībām.
Ja ugunsnelaimes gadījumā tiks bojāts vai iznīcināts apdrošināšanas ņēmēja mājoklis, nekustamā īpašuma apdrošināšana segs būtisku zaudējumu daļu, ko pēc tam varēs atvēlēt bojātā īpašuma atjaunošanai.
Dzīvības apdrošināšana nodrošina to, ka pēc apgādnieka zaudējuma ģimene var turpināt dzīvot ierastajā ritmā un komforta līmenī – nav jāpārdod mājoklis, vai bērniem jāpārtrauc mācības, jo pēkšņi būtiski samazinājies ienākumu apmērs.
Veselības apdrošināšana pasargā no spriedzes un stresa slimības vai pat invaliditātes gadījumā, kas rada papildu izdevumus, un koncentrēties uz atveseļošanās procesu.
Savukārt transportlīdzekļa apdrošināšana nodrošinās līdzekļus tā remontam vai pat jauna auto iegādei pēc satiksmes negadījuma.
Arī ceļojuma laikā var atgadīties neparedzētas lietas – var nozagt naudu vai bagāžu, atcelt lidojumu, kāds no ceļotājiem var saslimt - taču šos un arī citus riskus iespējams ietvert palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanas polisē. Ceļojuma apdrošināšanas polisē svarīgi iekļaut medicīniskos izdevumus, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu palīdzību, nešķiroties no milzīgas naudas summas. Dodoties ceļā ar lidmašīnu, ir vērts iekļaut reisa aizkavēšanās risku. Šāda situācija var būt nepatīkams pārsteigums – īpaši, ja kavēšanās ir ilga un tās dēļ jāmaina visi turpmākie plāni. Ja apdrošināšanas polisē iekļauts šāds riska segums, saņemsiet kompensāciju par aizkavēto vai nenotikušo lidojumu. Polisē iespējams iekļaut arī bagāžas apdrošināšanu, lai saņemtu kompensāciju situācijā, ja bagāža ir bojāta vai nozaudēta. Ceļojumu polisē var iekļaut arī civiltiesisko atbildību, piemēram, ja nejauši sabojājat kādas citas personas mantu vai radāt traumas trešajai personai.
Obligātā apdrošināšana
Dažus apdrošināšanas veidus likums nosaka kā obligātus, piemēram, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) vai profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA).
OCTA polise sedz satiksmes negadījuma rezultātā trešajām personām nodarītos zaudējumus - gan cilvēku veselībai, gan mantai.
Savukārt PCTA pasargā profesionālo pakalpojumu sniedzējus no iespējamiem zaudējumiem, kas var rasties viņu kļūdas dēļ. Likums nosaka PCTA kā obligātu vairākās profesijās.
Būvspeciālistus PCTA pasargās gadījumos, kad rodas zaudējumi nepareizu rasējumu, ugunsdrošības prasību neievērošanas dēļ vai projekts neatbilst būvniecības normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos minētajām prasībām.
Darba drošības speciālistiem apdrošināšana atlīdzinās samaksātos sodus par pieļautajām kļūdām, piemēram, neobjektīvu darba vides riska novērtēšanu.
Arī ārpakalpojuma grāmatvežiem apdrošināšana atlīdzina samaksātos sodus, kas visbiežāk uzlikti saistībā ar nodokļu maksājumiem, kļūdaini veiktiem maksājumiem vai skaidras naudas nedeklarēšanu.
Zvērinātiem notāriem apdrošināšana sedz izmaksas, ja, pildot amata pienākumus, ar savu darbību vai bezdarbību zvērināts notārs kādam nodara zaudējumus.
KĀ APDROŠINĀTĀJS NOSAKA POLISES CENU?
Apdrošināšanas cena jeb prēmija ir atkarīga no potenciālajām izmaksām par prasībām. Tā parasti ir neliela, salīdzinot ar iespējamā zaudējuma apmēru.
Katrs apdrošinātājs aprēķina potenciālās izmaksas un prēmijas ar atšķirīgām metodēm. Bet kopumā - jo vairāk prasību, jo augstākas likmes, un tas attiecas uz visu nozari. Apdrošinātājiem jāreaģē un jāpielāgo likmes, ja atlīdzību izmaksas pieaug, jo tikai tā iespējams nodrošināt klientu drošību ilgtermiņā.
Lai vienmēr varētu garantēt atlīdzības izmaksas klientiem, periodos, kad lielākā daļa apdrošināto necieš zaudējumus un viņiem atlīdzības nav jāizmaksā, apdrošinātāji veido uzkrājumus no apdrošinājuma ņēmēju iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām. Tādēļ apdrošinātāji piemēro tādas prēmijas, lai tās segtu gan atlīdzību izmaksas, gan veidotu drošības rezervi jeb uzkrājumus, kurus izmantot nelabvēlīgos periodos.
Lai veiktu apdrošināšanas prēmiju aprēķinu, apdrošinātāji veic riska parakstīšanu, izmantojot savu pieredzi un informāciju par iepriekšējiem apdrošināšanas gadījumiem. Jo lielāks dalībnieku skaits, jo precīzāk iespējams aprēķināt riska iestāšanās varbūtību.
Dažādām personām, objektiem vai uzņēmumiem piemēro atšķirīgu riska pakāpi. Piemēram, koka mājai ir lielāks uguns risks nekā mūra mājai vai, piemēram, sacīkšu auto ir lielāka iespēja tikt sabojātam nekā transportlīdzeklim, kuru izmanto ikdienas vajadzībām.
APDROŠINĀŠANAS VEIDI
Apdrošināšanas veidus iedala personu un riska apdrošināšanā.
Personu apdrošināšanas veidi:
- nelaimes gadījumu apdrošināšana,
- veselības apdrošināšana,
- visu veidu dzīvības apdrošināšana (ar vai bez uzkrājuma veidošanas),
- palīdzības (ceļojumu) apdrošināšana.
Riska apdrošināšanas veidi:
- sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – OCTA,
- sauszemes transporta apdrošināšana - KASKO,
- īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju izraisītiem bojājumiem,
- īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem,
- vispārējās civiltiesiskās atbildības (t.sk. profesionālās atbildības) apdrošināšana,
- kredītu, galvojumu un dažādu citu finansiālo zaudējumu apdrošināšana,
- juridisko izdevumu apdrošināšana,
- kuģu un gaisa kuģu apdrošināšana,
- kuģu un gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana,
- kravu apdrošināšana,
- dzelzceļa transporta apdrošināšana.
APDROŠINĀŠANAS TERMINU SKAIDROJUMI
Galveno apdrošināšana terminu skaidrojums saskaņā ar “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu”, “Apdrošināšanas līguma likumu”, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas” vai citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju:
Apdrošināšana – iespējamā zaudējuma riska pieņemšana no apdrošinātā.
Apdrošināšanas sabiedrība – Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība, kurai saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu.
Apdrošinātājs – apdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu.
Apdrošinājuma ņēmējs – persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
Apdrošinātais – persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums:
- Apdrošināšanā pret zaudējumiem – apdrošināšanas līgumā norādītā persona vai saskaņā ar apdrošināšanas līgumu nosakāmā persona, kura cieš zaudējumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, un kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība.
- Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – apdrošināšanas līgumā norādītā persona vai saskaņā ar apdrošināšanas līgumu nosakāmā persona, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta.
- Personu apdrošināšanā – apdrošināšanas līgumā norādītā fiziskā persona vai saskaņā ar apdrošināšanas līgumu nosakāmā fiziskā persona, kuras dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis ir apdrošināts un kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība.
Labuma guvējs – personu apdrošināšanā un apdrošināšanā pret zaudējumiem persona, kura norādīta apdrošināšanas līgumā un kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība vai tās daļa apdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos.
Apdrošināmā interese – apdrošinātā ieinteresētība neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam.
Apdrošinātais risks – apdrošināšanas līgumā paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloniski saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam, vai apdrošināšanas termiņa beigas dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu, ja apdrošināšanas periodā nav iestājies ar apdrošināto risku cēloniski saistīts notikums.
Apdrošināšanas objekts:
- Apdrošināšanā pret zaudējumiem – mantiskas vērtības vai intereses.
- Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – personas civiltiesiskā atbildība.
- Personu apdrošināšanā – personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktais apdrošinātāja saistību apmērs naudas izteiksmē vai tā aprēķināšanas noteikumi.
Apdrošināšanas atlīdzība – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Atbildības limits – apdrošinājuma summa naudas izteiksmē civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā; maksimālais izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs.
Apdrošināšanas pieteikums – dokuments vai jebkura cita informācija, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
Apdrošinātāja piedāvājums – apdrošinātāja priekšlikums noslēgt vai grozīt apdrošināšanas līgumu.
Apdrošināšanas līgums – apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības, un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības.
Apdrošināšanas polise – apliecinājums par apdrošināšanas līguma noslēgšanu; OCTA apdrošināšanā – apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu.
Apdrošināšanas periods – laika posms, par kuru saskaņā ar apdrošināšanas līgumu tiek maksāta apdrošināšanas prēmija un kurā ir spēkā apdrošināšana.
Apdrošināšanas izplatīšana — rekomendāciju sniegšana, apdrošināšanas piedāvāšana, apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana, apdrošināšanas līguma noteikumu, tai skaitā apdrošināšanas līgumā noteikto tiesību un pienākumu, izskaidrošana, citu apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo darbību veikšana, minētā līguma noslēgšana vai apkalpošana, kā arī informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem apdrošināšanas piedāvājumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus klients izvēlas ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību.
Apdrošināšanas izplatītājs – apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks.
Apdrošināšanas starpnieks – apdrošināšanas brokeris vai apdrošināšanas aģents, kas par atlīdzību nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu.
Apdrošināšanas aģents – fiziskā vai juridiskā persona, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks vai to darbinieks un kura nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs.
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris – juridiskā persona, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks un kura nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu klienta vārdā un interesēs.
Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks – fiziskā vai juridiskā persona, kas nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kas par atlīdzību nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu kā papildpakalpojumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- personas pamatdarbība nav apdrošināšanas izplatīšana.
- persona izplata tikai tādu apdrošināšanu, kas papildina tās piedāvāto preci vai pakalpojumu.
- iepriekšējā apakšpunktā noteiktā apdrošināšana neparedz dzīvības vai civiltiesiskās atbildības riska apdrošināšanu, izņemot gadījumu, kad šāda apdrošināšana papildina preci vai pakalpojumu, ko apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks piedāvā savas pamatdarbības ietvaros.
Apdrošināšana pret zaudējumiem – apdrošināšana, kad apdrošina mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
Personu apdrošināšana – personas dzīvības, veselības vai fiziskā stāvokļa apdrošināšana.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – apdrošināšana, kad apdrošina personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
Trešā persona civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – tāda trešā persona, kurai nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.
Saskaņotais paziņojums – veidlapa, kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu.
Atpirkuma summa – naudas summa, kuras apmērs vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā ar līdzekļu uzkrāšanu un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgumu izbeidz pirms termiņa vai arī atzīst par spēkā neesošu vai izbeidz pirms termiņa Apdrošināšanas līguma likuma 14. un 26. pantā noteiktajos gadījumos.
Regresa prasība – apdrošinātāja prasība izmaksātās summas apmērā, kas vēršama pret apdrošināto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos.
Subrogācijas tiesība – apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesība pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.
Virsapdrošināšana – apdrošinājuma summa par apdrošināto objektu pārsniedz tā atjaunošanas vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Ja apdrošinājuma summa attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsapdrošināšana), klientam un apdrošinātājam ir tiesības prasīt tās samazināšanu, līdz šī summa nepārsniedz apdrošinātā objekta vērtību. Ja apdrošināšanas gadījums ir iestājies, pirms notikusi apdrošinājuma summas samazināšana virsapdrošināšanas gadījumā, apdrošinātājs izmaksās klientam apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kādā tā būtu jāizmaksā, ja apdrošinājuma summa būtu vienāda ar apdrošinātā objekta vērtību.
Zemapdrošināšana – apdrošinājuma summa par apdrošināto objektu ir mazāka par apdrošinātā objekta atjaunošanas vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Šajā gadījumā apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un objekta vērtību.
Pašrisks – zaudējuma daļa izteikta naudas vienībās vai procentos no zaudējuma summas, ko pie apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, apdrošinājuma ņēmējs uzņemas segt pats. Pašrisks ir apdrošinājuma ņēmēja līdzdalība zaudējuma segšanā. Pašriska apmērs ietekmē maksājuma lielumu par apdrošināšanu - jo lielāks pašrisks, jo mazāka apdrošināšanas prēmija.