Vasara: kā atpūsties pie ūdens droši?

Vasaras karstākajās dienās nekas tā neveldzē kā ūdeņu tuvums. Diemžēl katru gadu tas prasa dzīvības – arī šī peldsezona nav izņēmums. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ik gadu izmaksā ievērojamu skaitu atlīdzību par negadījumiem, kas notikuši, atpūšoties pie ūdeņiem – no dažiem simtiem eiro traumu gadījumā līdz vairākiem tūkstošiem, cilvēkam zaudējot dzīvību.

Atpūta pie ūdens saistīta ne tikai ar noslīkšanas risku

“Par drošu uzvedību ūdenī un pie ūdens ir svarīgi runāt atkal un atkal, jo ūdens ir bīstama stihija, un ne tikai peldētājiem – ne mazāk risku ir arī visu vecumu nepeldētājiem. Traumas pie ūdens cilvēki gūst bieži, un to spektrs ir plašs. Dažādos savainojumos iedzīvojas ne tikai aktīvās atpūtas piekritēji – peldētāji, ūdensslēpotāji, veikbordisti, laivotāji, – bet arī tie, kuri bauda šķietami mierīgi atpūtu, makšķerējot, pastaigājoties gar krastu vai būvējot smilšu pilis. Katru sezonu BALTA saņem virkni atlīdzību pieteikumu par brūcēm, kas gūtas, sagriežoties pret smiltīs nomestiem stikliem un asiem priekšmetiem, vai sasitumiem un pat lūzumiem, klūpot pret akmeņiem,” atklāj BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Tieši dažādas brūces un sasitumus cilvēki pie ūdens un ūdenī gūst visbiežāk, bet gadās iedzīvoties arī saišu sastiepumos, lūzumos, muskuļu un cīpslu ievainojumos, hematomās, ko rada asi vai noglumējuši akmeņi un gliemežvāki, zaru atlūzas, stikli, cilvēku nevīžīgi pamesti un pat tīšām smiltīs atstāti priekšmeti. Piemēram, nesen BALTA saņēmusi atlīdzības pieteikumu par negadījumu, kad kāda meitene, atpūšoties pie ezera Lilastē, sagriezusi roku pret zemē iespraustu gaismas lukturīti. Kopumā iemesli, kāpēc notiek negadījumi pie ūdens, ir gan cilvēku pašu neapdomība, gan gluži vienkārši nejauka apstākļu sakritība. Gadījumi ir visdažādākie: no laivas izkāpjot, pa ūdeni bradājot vai peldoties uz stikliem sagrieztas pēdas; ejot pa pludmali un nejauši iesperot pa smiltīs ieputinātu akmeni, salauzti kāju pirksti; ribu lūzumi, kas gūti, paslīdot un neveiksmīgi krītot uz laivas malas; lecot ūdenī, pret ūdens virsmu gūti sasitumi un izmežģījumi; ezera krastā, bez apaviem staigājot, pēdā iedūrušās gara skabargas; krītot no ūdens motocikla iegūti saišu sastiepumi; laivu braucienā pa upi pagriezienā nepamanīts zars, kas traumējis acis, utt.

“Pieredze rāda, ka īstais atlīdzību pieteikumu birums vēl tikai gaidāms, jo parasti cilvēki vēršas pie apdrošinātāja 60 dienu laikā no traumas gūšanas brīža, kad jau ir saņemti visi izmeklējumu rezultāti, ārstu slēdzieni un rēķini par ārstēšanās izmaksām. No dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro – pat šķietami neliels savainojums var iecirst kārtīgu robu ģimenes budžetā, tāpēc apdrošināšana ir spēcīgs atbalsts,” atgādina Ludmila Ščegoļeva.

Katru gadu BALTA tiek pieteiktas arī atlīdzības par 2–4 gadījumiem saistībā ar noslīkšanu, arī šogad diemžēl jau ir viens šāds gadījums.

Bīstamā izklaide – makšķerēšana

BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva atzīst – īpaša ūdens atpūtnieku riska grupa ir makšķernieki, kuriem dažādas ķibeles atgadās regulāri un izmaksā vairākus simtus eiro: “Neviena makšķerēšanas sezona nepaiet bez traumām, kuras makšķernieki gūst, līdz upei vai ezeram nemaz netikuši. Slideni krasti, zemē guļoši zari un koka gabali, aiz kuriem var viegli paklupt, – dažādu riska faktoru pie ūdeņiem ir daudz, turklāt vēl jārēķinās ar visiem riskiem, kas saistīti ar laivām, peldētprasmi un vispārēju drošību pie ūdeņiem. Tāpēc mēs kā apdrošinātājs aicinām ikvienu makšķernieku būt ļoti piesardzīgiem un rūpēties par sevi pat šķietami labi zināmās vietās.”

Nopietnas traumas makšķernieki gūst, kāpjot ārā vai izkrītot no laivas: cilvēki veic neveiklas kustības un nespēj noturēt līdzsvaru, paklūp, krīt, sasitas, piemēram, pret laivas stūri un gūst gana nopietnas traumas – krūškurvja sasitumus, meniska bojājumus, apakšstilbu lūzumi, elkoņu traumas. Virkne negadījumu saistīti ar makšķerāķiem. Caurdurti pirksti ir mazākā bēda, dažiem klientiem BALTA pieredzē ir izdevies makšķerāķi atvēzējoties iemest sev pakausī vai kaklā vai makšķerēšanas biedram lūpā, un tad bez ārsta palīdzības pašu spēkiem no tā atbrīvoties neizdodas.

BALTA atgādina: lai nepieļautu traģēdiju ūdenī, svarīgāka par peldēšanas prasmi ir elementāra uzmanība un atbildīga rīcība, ievērojot drošības pamatprincipus!

• Izvērtē peldvietu: vai piekļuve ūdenim ir droša, vai ceļā nav asu, bīstamu objektu.
• Izvēlies ūdens aktivitātēm piemērotu ekipējumu – košas krāsas peldkostīmu peldēšanai, kas būtiski palielina tavu redzamību un var būt izšķirošs dzīvības glābšanā; nepieciešamības gadījumā – speciālus aizsargapavus pēdu pasargāšanai no traumām; aktīvākiem ūdens priekiem, vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, – glābšanas vesti. Pārliecinies, ka tā ir pareizi uzvilkta arī bērniem.
• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nerastos straujas ķermeņa temperatūras izmaiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērniem! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
• Izvērtē savas peldētprasmes – neesi pārdrošs! Dižoties ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērts, lai riskētu ar savu dzīvību.
• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.
• Atrodoties laivā, velc mugurā glābšanas vesti.
• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime.
• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag. Vislabāk – nelēkt nekad!
• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt.
• Nepeldies vienatnē! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.
• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā.
• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu.
• Atceries – ārkārtas situācijā zvani 112!

Raksts tapis sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju BALTA

Avots