No suņu kodumiem līdz sadursmēm ar auto – kā izvairīties no traumām velosezonā

Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pērn saņemti 114 atlīdzības pieteikumi par dažādiem negadījumiem, kuros iesaistīti velobraucēji. Savukārt šī gada sākums ir satraucošs Valsts policijas (VP) statistikā – līdz marta beigām ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā jau četri velosipēdisti.

“Mazliet vairāk nekā puse no visiem pērn ERGO pieteiktajiem velo negadījumiem saistīti ar nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Viena daļa ir dažādas neveiklas situācijas, kurās velobraucēji gluži vienkārši nav spējuši noturēties uz velosipēda un nokrituši, piemēram, velosipēdam nejauši aizķeroties aiz tilta margām, iebraucot bedrē, tramvaja sliedē vai paslīdot peļķē. Ir bijušas situācijas, kad pat neveikla nokāpšana no velosipēda rezultējusies ar rokas lūzumu. Taču krietni vairāk velo negadījumu notiek nesaprašanās dēļ ar citiem satiksmes dalībniekiem – pārgalvības, neuzmanības un ceļu satiksmes noteikumu neievērošanas rezultātā. Tieši šie negadījumi nes vissmagākās traumas, tādēļ ārkārtīgi liela nozīme jāpievērš braukšanas kultūrai,” uzsver ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone, piebilstot, ka vasaras sezonā, kad satiksmē piedalās daudz velosipēdu un skrejriteņu, ir vērts apdrošināt gan sevi, gan braucamrīku, mazinot raizes par zaudējumiem, kas var rasties negadījuma dēļ.

Pērn vidējā ERGO apdrošināšanas atlīdzība par negadījumiem, kuros iesaistīti velobraucēji, bijusi 845 eiro. Savukārt lielākā atlīdzība – 21 725 eiro – izmaksāta OCTA apdrošināšanas veidā pēc ceļu satiksmes negadījuma, kurā automašīna uzbraukusi velosipēdistam un viņam pēc gūtajām smagajām traumām piešķirta invaliditāte.

Diemžēl VP informācija liecina, ka šī gada pirmajos trijos mēnešos bijuši arī letāli gadījumi – Latvijā ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā jau četri velosipēdisti, kas ir ļoti satraucošs rādītājs. Pērn šajā periodā nav gājis bojā neviens velosipēdists.

Savukārt kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ar velobraucēju iesaisti šogad nedaudz samazinājies: līdz marta beigām reģistrēti 46 negadījumi (2022. gadā – 50), no kuriem 27 negadījumos bijuši cietušie un 24 cilvēki guvuši ievainojumus.

Sadursmes, kritieni un suņu kodumi

Pērn vairāk nekā trešdaļa jeb 34 % ERGO apdrošināšanas atlīdzību par velo negadījumiem pieteikti transportlīdzekļu apdrošināšanas veidos – OCTA, DubultOCTA un KASKO. Sadursmes notikušas gan autovadītāju, gan velosipēdistu vainas dēļ, galvenokārt, vienam otru laikus nepamanot un nedodot ceļu. Notikušas arī vairākas auto sadursmes, kad automašīnām bijis pārāk strauji jābremzē, lai palaistu velobraucēju. KASKO atlīdzības galvenokārt izmaksātas par bojājumiem, kurus velosipēdisti nodarījuši, aizķerot automašīnas – bieži vien autostāvvietās, pametot notikuma vietu.

Tāpat daudzi velo nelaimes gadījumi ir saistīti ar negaidītām situācijām, kurām velosipēdisti nav bijuši gatavi. Piemēram, velobraucēja priekšā pēkšņi izskrējis gājējs vai negaidīti atvērtas automašīnas durvis, no kurām izvairoties, velosipēdists nokritis un guvis traumas. Negadījumi notikuši arī velosipēdu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, tādēļ, sākoties velosezonai, ieteicams veikt braucamrīku tehnisko apkopi. Tā, piemēram, kādam velosipēdam braucot nokritusi ķēde, velosipēdists zaudējis līdzsvaru, nokritis un salauzis plaukstas locītavu. Citam velosipēdam BMX trasē pēkšņi nolūzusi stūre, tādēļ braucējs nokritis, traumējot rokas.

Pērn viena no nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzībām ERGO pieteikta pēc tam, kad velosipēdistam kājā iekodis suns, tādēļ arī suņu saimniekiem vērts atcerēties, ka sākusies velosezona un četrkājainie draugi rūpīgāk jāpieskata. Savukārt velosipēdistiem jāņem vērā, ka ne visi suņi ir draugos ar velobraucējiem.

Zagļi nesnauž

Diemžēl velosipēds joprojām ir arī zagļu iekārots guvums. Kā liecina VP dati, zagļu aktivitāte sāk pieaugt pavasara mēnešos, kulmināciju sasniedzot vasaras vidū. Kopumā pagājušogad reģistrētas 1608 velosipēdu zādzības, un visvairāk braucamrīku nozagts jūlijā – 268, bet augustā 239. Savukārt šī gada pirmajos trijos mēnešos zagļu rokās nokļuvuši jau 149 velosipēdi.

Kā braukt droši

• Izvēlies pareizo braukšanas vietu: velosipēdistam jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja velojoslas vai velosipēdu ceļa nav, atļauts braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves labajai malai vai pa nomali, dodot ceļu gājējiem. Ja braukšana pa brauktuvi ir bīstama vai apgrūtināta, velobraucējiem atļauts braukt pa ietvi.
• Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, atļauts braukt pa ietvi.
• Nebrauc pa brauktuvi, ja tai blakus atrodas velosipēdu ceļš.
• Izvēlies atbilstošu ātrumu: braucot pa ietvi, velosipēdistiem jāievēro tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka.
• Šķērso bauktuvi pareizi: velosipēdistiem atļauts šķērsot brauktuvi, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdistam laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds. Velosipēdu vadītāji drīkst braukt pāri gājēju pārejām, bet tikai drošā ātrumā – vienā ātrumā ar gājējiem.
• Sargi sevi un citus: atceries, bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei! Pieaugušajiem aizsargķivere nav obligāta, taču tā pasargās nopietnu kritienu gadījumā.
• Novērtē attālumu līdz citiem transportlīdzekļiem, kā arī attālumu, kas rodas, atverot stāvoša automobiļa durvis, lai izvairītos no pēkšņas sadursmes un atvērto durvju trieciena!
• Pārliecinies, ka velosipēds ir tehniskā kārtībā un aprīkots ar gaismas atstarotājiem.
• Parūpējies par savu un bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšanu, lai negadījuma rezultātā nebūtu jāuztraucas par materiāliem zaudējumiem.

Avots