Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana uz Latvijas autoceļiem ir nopietna problēma, uz ko norāda arī šīs vasaras traģiskie ceļu satiksmes negadījumi
Latvijā braukšanas ātrumu pārsniedz 67% autovadītāju
Jaunākie apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” un pētījumu aģentūras “Norstat”* veiktās aptaujas dati atklāj, ka Baltijas valstu autovadītāju paradumi saistībā ar ātruma ierobežojumu ievērošanu ir līdzīgi, tomēr ir arī dažas būtiskas atšķirības. Lielākā daļa autobraucēju visās trijās valstīs pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu – vidēji 72% aptaujāto. Visretāk uz šo pārkāpumu norāda Latvijas šoferi, bet visbiežāk – Lietuvas autovadītāji.
Aptaujas dati rāda, ka Latvijā braukšanas ātrumu pārsniedz 67% autovadītāju, Igaunijā – 74%, kamēr Lietuvā ātruma pārkāpēju skaits ir visaugstākais jeb 76%. Lielākā daļa (70%-80%) no Baltijas autovadītājiem, kuri neievēro atļauto ātrumu, atzīst, ka dara to dažkārt, bet mazākums – regulāri.
Atbildes uz jautājumu, par cik km/h ātrums tiek pārsniegts, liek secināt, ka Igaunijas iedzīvotāji ir atbildīgāki par Latvijas un Lietuvas autobraucējiem. 84% no satiksmes noteikumu neievērotājiem Igaunijā mēdz pārsniegt ātrumu līdz 10 km/h virs atļautā, kamēr Latvijā un Lietuvā uz to norāda attiecīgi 59% un 60% braucēju. Savukārt ātruma pārsniegšana līdz 20 km/h biežāk notiek Latvijā (37%) un Lietuvā (34%). Igaunijā ātrumu tik stipri pārkāpj vien 15% aptaujāto.
Visās Baltijas valstīs autovadītāju skaits, kuri ātrumu pārsniedz par vairāk nekā 20 km/h, ir salīdzinoši mazs: Latvijā tie ir 4%, Lietuvā – 7% un Igaunijā tikai 2%.
“Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana uz Latvijas autoceļiem ir nopietna problēma, uz ko norāda arī šīs vasaras traģiskie ceļu satiksmes negadījumi. Lai arī Latvijas autovadītāji nedaudz mazāk nekā pārējo Baltijas valstu autobraucēji atzīstas šajā pārkāpumā, nopietns signāls ir pārsniegtā ātruma amplitūda, kas, pēc aptaujas datiem, Latvijā un Lietuvā ir augstāka nekā Igaunijā. Pat nedaudz pārsniegts ātrums ir potenciāli bīstams, jo rezultātā palielinās bremzēšanas ceļš un autovadītājs var nepaspēt atbilstoši reaģēt ārkārtas situācijā. Tas apdraud ne vien pašus braucējus un viņu pasažierus, bet arī citus satiksmes dalībniekus – līdz ar braukšanas ātrumu pieaug traumu smagums avārijas gadījumā. Tā, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka gājēju nāves risks sadursmē ar automašīnu pieaug 4,5 reizes, ja ātrums pieaug no 50 km/h līdz 65 km/h. Turklāt tieši vasarā, kad autoceļi nav slideni, autovadītājiem ir tendence kļūt pārgalvīgākiem, tostarp apdzīšanas manevros, taču ļoti svarīgi ir atcerēties, ka drošība uz ceļa ir katra vadītāja atbildība,” norāda ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Ātrumu pārkāpj biežāk nekā saņem sodus
Aptaujas rezultāti atklāj interesantas atšķirības starp Baltijas valstīm attiecībā uz sodiem par ātruma pārsniegšanu. Latvijā un Lietuvā gandrīz puse jeb 48% autovadītāju nekad nav saņēmuši sodu, kamēr Igaunijā šādu autobraucēju ir mazāk – 39%. Salīdzinot Baltijas valstu datus, no vienas līdz trim reizēm visbiežāk sodīti tieši Igaunijas autovadītāji. Savukārt vairāk nekā trīs reizes sodu saņēmuši 10% Latvijas, 9% Lietuvas un 11% Igaunijas autobraucēju.
*Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”. 2024. gada jūnijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiešsaistē tika aptaujāti 3002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Raksts tapis sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju ERGO
