Kā rīkoties, ja kļūstat par ceļu satiksmes negadījuma liecinieku?

Ceļu satiksmes negadījumā svarīga loma ir ne tikai tā dalībniekiem, bet arī cilvēkiem, kas to redzējuši. Eksperti no apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige Latvija” un juridiskā biroja SIA "Konsultatīvā sabiedrība "Conventus"" uzsver, ka ceļu satiksmes negadījuma liecinieki var sniegt noderīgu informāciju uz negadījuma vietu atbraukušajām policijas amatpersonām vai, tiesas gadījumā, tiesas institūcijām, kas to izskata. Nedrīkst aizmirst, ka liecinieki ir cilvēki, kuri bieži vien paši pirmie var palīdzēt cietušajām personām un redz daudz nozīmīgu ceļu satiksmes negadījuma apstākļu. Vienmēr var palīdzēt liecinieku uzņemti fotoattēli vai video, kur redzams transportlīdzekļu izvietojums tieši pēc ceļu satiksmes negadījuma, atlūzu izvietojums uz ceļa, bremzēšanas pēdas vai kādas citas būtiskas nianses.

“Nav psiholoģiski vienkārši reaģēt gadījumā, pamanot ceļu satiksmes negadījumu, tomēr ir ļoti svarīgi nepadoties emocijām un objektīvi novērtēt nepieciešamību pēc palīdzības. Vispirms ir jāizlemj, vai nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība un, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību. Vienotā ārkārtas palīdzības centra darbinieks pēc jūsu sniegtās informācijas izlems arī par citu amatpersonu – policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēju nosūtīšanu. Tad, ja cilvēki nav cietuši, ir svarīgi precizēt, vai nav radies strīds par vainīgo ceļu satiksmes negadījumā, kā arī atstāt savu kontaktinformāciju, ja šāds strīds rastos nākotnē. Ļoti svarīgi, lai ceļu satiksmes negadījuma liecinieki būtu ieinteresēti palīdzēt tā dalībniekiem un tiesībaizsardzības iestādēm,” saka apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige Latvija” Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Lauris Zemvalds.

Reizēm liecinieks ne tikai var apstiprināt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, bet arī aizstāvēt vadītāju, kurš nav vainīgs.

“Kāds mūsu klients ietriecās otra automobiļa aizmugurē, jo tas tīši bīstami manevrēja un, vēlēdamies pabiedēt, pēkšņi bremzēja. Aizmugurē braucošais liecinieks visu redzēja un sniedza pierādījumus. Tā tika konstatēts, ka mūsu klients nav vainīgs, bet vainīgais vēl saņēma sodu,” komentē L. Zemvalds.

Ceļu satiksmes negadījuma liecinieku kontaktinformāciju var ierakstīt arī ceļu satiksmes negadījuma paziņojumā. Tam ir paredzēts piektais punkts papīra formāta paziņojumā, bet elektroniskajā paziņojumā LTAB aplikācijā, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu, laiku un vietu, apakšā var pievienot ceļu satiksmes negadījuma liecinieku datus, nospiežot pogu “Pievienot liecinieku”. Arī šo negadījuma paziņojumu stresu piedzīvojušajam vadītājam var palīdzēt aizpildīt liecinieki.

Ja kļūstat par ceļu satiksmes negadījuma liecinieku, būtiski fiksēt pēc iespējas vairāk ar ceļu satiksmes negadījumu un tā vietu saistītu datu. Svarīgi ir arī laikapstākļi, negadījuma laikā bijušais apgaismojums, redzamība, transportlīdzekļu kustības un bremzēšanas pēdas, transportlīdzekļu vadītāju izskats, ar transportlīdzekli vai transportlīdzekļiem braukušie cilvēki (to izskats, skaits u.c.), citu liecinieku, cietušo, ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto personu dati, kas iespējami fiksēti negadījuma vietā. Liecinieka savāktie dati būs noderīgi ceļu satiksmes negadījuma izmeklētājiem un tiem, kas izskatīs strīdu par tā iemesliem - ceļu satiksmes negadījuma vietā pēc kāda laika ieradušās policijas amatpersonas, īpaši tad, ja ir slikti laikapstākļi, atsevišķas nozīmīgas pēdas var vairs neatrast, jo tās būs noskalojusi lietus gāze vai citi nokrišņi.

“Praksē nereti nākas saskarties ar gadījumiem, kad liecinieku liecības ir viens no svarīgajiem pierādījumiem, kas valsts iestādei (policijai) ļauj ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā vainīgo personu saukt pie likumā noteiktās atbildības. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad ceļu satiksmes negadījums ir noticis daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā, kur neuzmanīgs vai neprasmīgs transportlīdzekļa vadītājs, veicot ar transportlīdzekli kādu manevru, uzbrauc citam, stāvēšanai novietotam transportlīdzeklim, to bojājot, un pēc tam, pārkāpjot likumā noteikto kārtību, ceļu satiksmes negadījuma vietu pamet, par notikušo neziņojot policijai. Šādā situācijā aculiecinieku, kuri ir redzējuši notikušo un vēl jo vairāk - var norādīt uz ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa faktisko vadītāju (atpazīstot šajā personā, piemēram, savu kaimiņu), liecības ir īpaši nozīmīgas,” uzsver zvērināta advokāte Linda Zauša, juridiskais birojs SIA "Konsultatīvā sabiedrība "Conventus"".

Kļūstot par ceļu satiksmes negadījuma liecinieku, iesakām:

1. Pēc iespējas precīzāk novērtēt nepieciešamību pēc neatliekamas medicīniskas palīdzības, t.i., noteikt, vai cietuši cilvēki, vai viņiem nepieciešama medicīniska palīdzība, ja tā nepieciešama, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet, kamēr tā ieradīsies, iespēju robežās sniegt pirmo palīdzību.

2. Veikt darbības, kas nodrošinātu, lai ceļu satiksmes negadījuma dēļ nerastos jauns ceļu satiksmes negadījums, t.i., marķēt satiksmes negadījuma vietu tā, lai tā būtu redzama citiem satiksmes dalībniekiem.

3. Ja ceļu satiksmes negadījuma laikā neviens nav cietis, painteresēties, vai tā dalībniekiem nav nepieciešama palīdzība, kā arī atstāt kontaktinformāciju, ja strīds par ceļu satiksmes negadījuma iemesliem rastos nākotnē. Ja ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki nevar vienoties par to, kurš vainīgs, un tāpēc nav iespējams aizpildīt ceļu satiksmes negadījuma paziņojumu, uz negadījuma vietu izsaukt policiju.

4. Ja ceļu satiksmes negadījumu izmeklē policija, t. i., tad, kad ceļu satiksmes negadījuma laikā ir gājuši bojā vai cietuši cilvēki, vai arī negadījuma dalībnieki nevar vietoties par to, kurš vainīgs, pēc iespējas precīzāk un vispusīgāk norādīt visus lieciniekam zināmos satiksmes negadījuma un ar to saistītos faktiskos apstākļus, nodot savus fiksētos datus, ja tādi ir. Šim nolūkam der ar videoreģistratoru vai tālruni ceļu satiksmes negadījuma vietā fiksētie dati.

5. Saprast un zināt, ka izmeklēšanā ir svarīgas liecinieka zināšanas, nevis viņa subjektīvais skatījums. Liecinieks procesā ir tikai tā persona, kam ir zināmi fakti par izmeklējamo satiksmes negadījumu vai ar to saistītiem apstākļiem, nevis persona, kam par to ir savs viedoklis.

Jāņem vērā, ka par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai tiesā, izskatot krimināllietu vai administratīvā pārkāpuma lietu, sauc pie kriminālatbildības. Administratīvo pārkāpumu lietās, t. i., tad, kad lietu izskata policijā, par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu sauc pie administratīvās atbildības. Tas nozīmē, ka nedrīkst melot, zinot un apzinoties, ka melo. Gadījumos, kad liecinieks precīzi neatceras vienu vai otru faktu, kļūdās par vienu vai otru apstākli, nekāda atbildība nedraud. Tas nozīmē, ka kategoriski drīkst apstiprināt apstākļus tikai tajos gadījumos, kad liecinieks par tiem ir pārliecināts.

Raksts tapis sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju Gjensidige

Avots