Ielaid mājās siltumu, nevis ugunsgrēku

Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) atlīdzību pieteikumu statistika, trešdaļa no visiem ugunsgrēkiem, kas izceļas apkures sezonā, notiek ar apkures iekārtām vai dūmvadiem saistītu problēmu dēļ. Šāda nevērība var izmaksāt no pāris līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Savukārt no nelaimes varētu izvairīties, regulāri veicot apkures sistēmu apkopes un savlaicīgi novēršot identificētos trūkumus.

Šogad kopējā BALTA atlīdzību summa par apkures sistēmu problēmu izraisīto ugunsgrēku postījumiem ir sasniegusi jau 407 000 eiro, un ir prognozēts, ka kopējā atlīdzību izmaksa par šo gadu pārsniegs pērn izmaksāto summu 573 000 eiro apmērā. Saskaņā ar BALTA datiem pieteikumu skaits pa gadiem īpaši nemainās, taču izmaksājamās summas pieaug gan daļēji saistībā ar inflāciju, gan ar faktu, ka notiek vairāk ugunsgrēku ar lielākiem postījumiem.

Biežākais ugunsnelaimes iemesls ir netīrīts un aizkvēpis dūmvads, nereti – arī citi ar dūmvadu saistīti iemesli: būvniecībā izmantoti neatbilstoši materiāli, drošas distances līdz dūmvadam neievērošana būvniecības gaitā. Kaut arī ugunsnelaimju pīķa stunda vienmēr ir gada aukstākie mēneši – janvāris un februāris, salīdzinoši liels atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts arī novembrī un decembrī.

“Ir maldīgi uzskatīt, ka ugunsgrēki izceļas tikai vecās ēkās – no visiem ugunsgrēku gadījumiem tikai 50% notiek ēkās, kas vecākas par 50 gadiem. Maldīgs ir arī uzskats, ka deg tikai koka ēkas – puse no visiem ugunsgrēkiem izcēlušies mūra vai jaukta tipa ēkās. Tāpēc jāpatur prātā, ka no ugunsnelaimes nav pasargāts neviens. Diemžēl mūsu pieredze rāda, ka daudzi neveic preventīvus drošības pasākumus, lai sevi pasargātu,” uzsver BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons, atgādinot, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu dūmvadi, apkures iekārtas un ierīces jātīra un jāpārbauda pirms sezonas sākuma vai līdz 1. novembrim.

Eksperts vērš uzmanību uz to, ka gan cietā, gan šķidrā kurināmā apkures sistēmu tehniskā stāvokļa novērtējums jāveic vismaz reizi piecos gados. Tomēr jāatceras, ka tā ir minimālā prasība.

“Šīs pārbaudes nav paredzētas ķeksīša pēc – ugunsgrēki ir viens no postošākajiem negadījumu veidiem, tāpēc labāk  novērst iespējamos riskus laikus. Piemēram, skursteņslauķis ne tikai iztīra dūmvadu, bet arī novērtē tā stāvokli, tādēļ regulāra tīrīšana ļauj savlaicīgi identificēt potenciālās problēmas. Piemērotākais brīdis skursteņa tīrīšanai bija vakar jeb vasarā, otrs labākais brīdis ir šodien. Tiesa, lai arī īsi pirms apkures sezonas sākšanās skursteņslauķi mēdz būt ļoti noslogoti, ir vērts izstāvēt šo rindu, jo atbildīga attieksme pret savu īpašumu ilgtermiņā atmaksājas!” norāda Armands Lagons, piebilstot, ka apdrošinātāji var prasīt apliecinājumu par dūmvada tehnisko apsekošanu pēdējo piecu gadu laikā.

Lai novērstu nelaimi, katru sezonu ir jānodrošina apkures sistēmas apsekošana, turklāt šis ir uzdevums ir jāuztic jomas profesionāļiem. Tāpat ir jāizmanto atbilstošs kurināmais, jo skursteņi aizķep ļoti strauji. Piemēram, slapjas malkas kurināšana dūmenim var būt teju tikpat kaitīga kā lakotu mēbeļu dedzināšana.

BALTA eksperts atgādina – arī daudzdzīvokļu namu iemītniekiem nav jāieslīgst vienaldzībā par ēkas apkures sistēmas tehnisko stāvokli. Apkures sezonas beigās jāizvērtē sildelementu (radiatoru un konvektoru) stāvoklis savā dzīvoklī un noteikti jāziņo apsaimniekotājam, ja parādījusies rūsa vai citas problēmas. Tāpat laiks starp apkures sezonām ir īstais, kad mainīt termoregulatorus: ja tie nestrādā, kā nākas, arī apkures rēķins var būt lielāks, jo siltumenerģija tiek tērēta neefektīvi un neatbilstoši dzīvokļa iemītnieku vajadzībām. Bet, ja rodas aizdomas par siltuma zudumiem ēkā, iedzīvotājiem būtu jālūdz apsaimniekotājam veikt termoauditu un izvērtēt lielo apkures rēķinu patieso iemeslu. Nereti pat situācijās, kad apkure strādā maksimāli pieļaujamajā režīmā, vēlamā temperatūra mājā netiek sasniegta. Šādos gadījumos ir jāpēta, vai apkures sistēma ir pareizi izveidota un vai mājas siltinājums ir kvalitatīvs.

Nopietns arguments par labu regulārām apkures sistēmas apkopēm ir fakts, ka to izraisītie ugunsgrēki var izmaksāt ārkārtīgi dārgi. Pirmkārt, ugunsgrēks, kas izcēlies īpašumā, var radīt nopietnu, tostarp neatgriezenisku kaitējumu ne vien paša, bet arī kaimiņu īpašumam. Lai arī uguns radītos bojājumus var novērst (pat māju var uzbūvēt no jauna), ir jārēķinās ar augstām izmaksām: pēdējos trijos gados piedzīvotā būvniecības inflācija īpašuma remonta un atjaunošanas izmaksas sadārdzinājusi par 40% un pat vairāk. Otrkārt, ugunsgrēks var nopostīt emocionālas vērtības, ko bieži vien atjaunot nav iespējams: fotogrāfijas, mākslas darbus u.tml. Treškārt, ugunsgrēks apdraud cilvēku veselību un pat dzīvību. Visbeidzot, ikviens ugunsgrēks negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, veicinot klimata pārmaiņas, tostarp ekstremālus laikapstākļus. 

Lai skurstenis kalpotu godam, BALTA aicina ievērot šādus ieteikumus:

• Nekurini krāsni vai kamīnu ar slapju malku un ļauj malkai pilnībā izdegt, lai neveidotos biezi dūmi, no kuriem dūmvadi ātri aizsērē,
• Cietā kurināmā, piemēram, malkas, kūdras, brikešu vai granulu apkures sistēmas dūmvadu tīrīšanu veic vismaz reizi gadā, bet vēl labāk – divas reizes gadā: pirms apkures sezonas sākuma līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi aktīvās apkures sezonā no 1. novembra līdz 1. martam,
• Dūmvada apkopi jeb tīrīšanu uztici sertificētiem speciālistiem. Nereti privātmāju īpašnieki šo pienākumu veic paši, tas nav aizliegts, tomēr tādā gadījumā jārēķinās, ka tīrīšana jāizpilda atbilstoši dūmvada veidam,
• Metāla dūmvadu nedrīkst tīrīt ar metāla birsti, jo tā metāls tiek saskrāpēts, straujāk veidojas korozija, un dūmvads ātrāk zaudē izolējošās īpašības,
• Ķieģeļu dūmvadu tīrīšanas periodiskums atkarīgs no kurināmā veida, un to var tīrīt ar klasiskiem paņēmieniem,
• Cita veida (piemēram, keramisko) dūmvadu tīrīšana jāveic atbilstoši ražotāju norādījumiem.

Raksts tapis sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju BALTA

Avots